InnoMatrix - JAUNUMI

International Students’ Experience in Latvia

Fri, 16 Jan 2026 12:47:00 +0000

The University of Latvia, in cooperation with the research company InnoMatrix, is conducting an applied research study focused on the experience of international students studying in Latvia. The study aims to collect structured and comparable data on academic, social, and practical aspects of studying and living in Latvia from the perspective of international students.

The research is based on an online survey conducted in English and targeted at international students currently enrolled in Latvian higher education institutions. Participation is voluntary and anonymous, and the survey takes approximately 10–15 minutes to complete. All data are processed and analysed exclusively in aggregated form, ensuring confidentiality and compliance with research ethics and data protection requirements.

The results of the study will be used for scientific analysis and evidence-based assessment of international student experiences, supporting higher education institutions, policymakers, and other stakeholders in improving study conditions, integration measures, and internationalisation strategies.

InnoMatrix is responsible for research design support, data collection infrastructure, and analytical expertise, working in close cooperation with academic researchers from the University of Latvia.

Take the Survey

Vai no jauniebraucējiem prasām vairāk, nekā sistēma reāli spēj nodrošināt?

Mon, 05 Jan 2026 11:06:00 +0000

Latviešu valodas zināšanas Latvijā tiek uzskatītas par pašsaprotamu priekšnoteikumu integrācijai. Tas ir saprotami un vēsturiski pamatoti. Taču jautājums, kuru arvien biežāk nākas uzdot, ir nevis vai jauniebraucējiem jāmācās latviešu valoda, bet kā valsts un sabiedrība šo procesu reāli atbalsta.

📉 InnoMatrix pētījums par latviešu valodas apguvi jauniebraucējiem izgaismo aktuālu sabiedrības problēmu: valodas prasības pieaug, kamēr atbalsta mehānismi un informācijas pieejamība būtiski atpaliek no ikdienas realitātes.

Motivācija ir. Sistēma – sadrumstalota.

Pētījuma dati rāda, ka jauniebraucēju motivācija mācīties latviešu valodu ir augsta. Valoda tiek uztverta kā instruments darbam, ikdienas saziņai un līdzdalībai sabiedrībā. Tas nav formāls pienākums, bet praktiska nepieciešamība.

Vienlaikus realitātē jauniebraucēji saskaras ar vairākām strukturālām problēmām:

informācija par valodas apguves iespējām ir sadrumstalota un grūti orientējama,
mācību process bieži ir sarežģīts un nepietiekami pielāgots dažādām mērķa grupām,
institucionālais atbalsts nav konsekvents un paredzams.

Šī plaisa starp motivāciju un sistēmas kapacitāti tieši ietekmē integrācijas rezultātus.

Secinājumi, kas balstīti datos, nevis pieņēmumos

🔍 Pētījuma secinājumi balstās empīriskā izpētē:

veiktas 50 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas ar jauniebraucējiem,
analizēta viņu reālā pieredze, nevis deklaratīvi pieņēmumi.

📊 Rezultāts ir nepārprotams: pasniedzēju profesionalitāte un darbs klasē tiek augstu novērtēts. Problēma nav cilvēkos, kas māca, bet sistēmā kopumā. Trūkst vienotas pieejas, koordinācijas un centralizētas informācijas par latviešu valodas apguves iespējām.

Ko tas nozīmē valodas politikai?

⚠️ Ja integrāciju uztveram nopietni, valodas politika nevar balstīties tikai uz prasībām un normām. Tai jābalstās:

datos,
reālās pieredzēs,
un skaidrā izpratnē par to, kā cilvēki faktiski nonāk līdz valodas apguvei.

Aptaujas un pētījumi nav sākumpunkts. Tie ir loģisks turpinājums sabiedriskai sarunai, kurā esam gatavi ne tikai prasīt, bet arī uzklausīt un analizēt.

📩 Tev ir ideja, problēma vai jautājums, ko vērts pētīt?
Ja vēlies uzsākt savu pētījumu, aptauju vai izpēti, raksti: aptaujas@innomatrix.lv

Domāšana ir pirmais solis. Dati – nākamais.

Atkritumu šķirošana Rīgā: ko patiesībā parāda iedzīvotāju uzvedības dati

Tue, 30 Dec 2025 08:04:00 +0000

Atkritumu šķirošana vairs nav tikai vides aktīvistu tēma. Tā ir infrastruktūras, pakalpojumu kvalitātes, iedzīvotāju paradumu un komunikācijas jautājums. Ja kāds no šiem elementiem nestrādā, sistēma klibo. Tieši tāpēc lēmumi atkritumu apsaimniekošanā nevar balstīties uz pieņēmumiem vai skaļiem saukļiem – tiem jābalstās datos.

InnoMatrix kopā ar partneriem īstenoja kvantitatīvu pētījumu Getliņi EKO vajadzībām par Rīgas iedzīvotāju atkritumu un bioloģisko atkritumu šķirošanas paradumiem. Pētījums sniedz detalizētu, uz uzvedību balstītu priekšstatu par to, kas Rīgā strādā, kas nestrādā un kāpēc.

No attieksmes uz uzvedību – kur rodas plaisa

Viens no būtiskākajiem secinājumiem: zināšanas par atkritumu šķirošanas nepieciešamību Rīgā ir salīdzinoši augstas. Lielākā daļa iedzīvotāju konceptuāli atbalsta šķirošanu un saprot tās nozīmi. Taču attieksme ne vienmēr pārvēršas konsekventā rīcībā.

Īpaši izteikti tas redzams bioloģisko atkritumu šķirošanā. Šī atkritumu kategorija rada visvairāk neskaidrību, jautājumu un praktisku šķēršļu. Tas nav motivācijas trūkums, bet sistēmisks jautājums – cilvēki bieži nezina, ko drīkst un ko nedrīkst likt BIO konteinerā, vai arī šāds konteiners nav ērti pieejams ikdienas maršrutā.

Infrastruktūra ir svarīgāka par aicinājumiem

Pētījuma dati skaidri parāda, ka infrastruktūra būtiski ietekmē uzvedību. Konteineru pieejamība, to novietojums, skaidrs marķējums un saprotami noteikumi ir izšķiroši faktori. Ja šķirošana prasa papildu piepūli, paradums neveidojas, pat ja attieksme ir pozitīva.

Tas ir būtisks signāls atkritumu apsaimniekošanas plānotājiem. Komunikācija pati par sevi problēmu neatrisina. Bez funkcionējošas, lietotājam draudzīgas sistēmas aicinājumi šķirot paliek deklaratīvi.

Kāpēc BIO atkritumi ir īpašs izaicinājums

Bioloģisko atkritumu šķirošana prasa izmaiņas ikdienas rutīnā – virtuvē, ēdiena gatavošanā, atkritumu uzglabāšanā. Šeit svarīga ir ne tikai infrastruktūra, bet arī praktiska, konkrēta informācija. Nevis vispārīgi skaidrojumi par aprites ekonomiku, bet skaidras atbildes uz ikdienas jautājumiem.

Pētījums parāda, ka tieši šajā posmā visbiežāk rodas barjeras. Tas nozīmē, ka tur arī ir vislielākais uzlabojumu potenciāls – gan pakalpojuma dizainā, gan komunikācijā ar iedzīvotājiem.

Dati kā instruments labākiem lēmumiem

Šāda veida pētījumi ļauj skatīties uz atkritumu apsaimniekošanu nevis kā uz tehnisku sistēmu, bet kā uz cilvēku uzvedības jautājumu. Tie palīdz saprast:
– kur iedzīvotāji apmulst;
– kur infrastruktūra neatbalsta vēlamo rīcību;
– kur komunikācija nesasniedz mērķi.

Tieši šī izpratne dod pamatu mērķētiem, praktiski īstenojamiem uzlabojumiem. Mazāk pieņēmumu, vairāk faktu. Mazāk vispārīgu kampaņu, vairāk precīzu risinājumu.

InnoMatrix pieeja

Mūsu pieeja nemainās – mēs strādājam ar reālu uzvedības datu analīzi un palīdzam tos pārvērst lēmumos, kas strādā praksē. Ilgtspējīga atkritumu apsaimniekošana sākas nevis stratēģiju dokumentos, bet iedzīvotāju ikdienas paradumos. Un tie ir jāsaprot tikpat precīzi kā jebkura cita sistēma.

Ja organizācijai nepieciešams datos balstīts pamats lēmumiem vides politikas, pakalpojumu dizaina vai komunikācijas jomā, pētījumi ir pirmais un nepieciešamais solis.

Kā dati palīdz saprast sabiedrības attieksmi pret finanšu noziegumiem Latvijā

Tue, 30 Dec 2025 07:25:00 +0000

Finanšu noziegumi nav abstrakta parādība. Tie ietekmē valsts drošību, nodokļu ieņēmumus, uzņēmējdarbības vidi un ikviena iedzīvotāja uzticēšanos finanšu sistēmai. Tieši tāpēc lēmumi šajā jomā nevar balstīties pieņēmumos vai vispārīgos priekšstatos. Nepieciešami dati, analīze un spēja no tiem izdarīt neērtus, bet precīzus secinājumus.

2025.gadā InnoMatrix īstenoja sabiedriskās domas pētījumu Finanšu izlūkošanas dienests vajadzībām, lai iegūtu reprezentatīvu un aktuālu priekšstatu par sabiedrības izpratni, attieksmi un uzticēšanos finanšu noziegumu novēršanas sistēmai Latvijā.

Ko patiesībā rāda sabiedriskās domas dati

Pētījuma rezultāti parāda pretrunīgu, bet ļoti informatīvu ainu. No vienas puses, atbalsts cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saglabājas augsts un turpina pieaugt. No otras puses, vienlaikus pieaug arī kritiskums pret valsts iestāžu panākumiem šajā jomā. Tas liecina, ka sabiedrība kļūst prasīgāka un labāk informēta, bet vairs neapmierinās ar deklaratīviem paziņojumiem.

Būtisks signāls ir arī tas, ka daļa iedzīvotāju joprojām finanšu noziegumus uztver sašaurināti, piemēram, saistot naudas atmazgāšanu tikai ar bankām. Tajā pašā laikā pieaug izpratne par ikdienas riskiem, tostarp situācijām, kurās cilvēki var tikt neapzināti iesaistīti pārkāpumos. Sabiedrība arvien biežāk atzīst, ka riski pastāv arī jauniešu un senioru grupās, kas tradicionāli tiek uzskatītas par mazāk iesaistītām finanšu shēmās.

Mainīgi finanšu paradumi, augoša riska apzināšanās

Pētījums apliecina arī būtiskas izmaiņas finanšu pakalpojumu izmantošanā. Ārvalstu maksājumu platformas un kriptoaktīvi kļūst par ikdienas realitāti arvien plašākai sabiedrības daļai. Tajā pašā laikā pieaug riska uztvere, īpaši drošības un informētības aspektos. Tas ir skaidrs signāls, ka finanšu inovācijas attīstās ātrāk nekā sabiedrības izpratne par to juridiskajām un drošības sekām.

Šādā situācijā ar kontroli vien nepietiek. Nepieciešama sistemātiska, datos balstīta sabiedrības informēšana, kas ņem vērā reālos uzvedības modeļus, nevis teorētiskus pieņēmumus.

Kāpēc šādi pētījumi ir būtiski politikas veidošanai

Sabiedriskās domas pētījumi šajā jomā nav formāla prasība vai statistikas vingrinājums. Tie ir instruments, kas ļauj politikas veidotājiem, uzraugošajām institūcijām un komunikācijas speciālistiem saprast, kur sabiedrībai patiesībā ir zināšanu trūkumi, kur veidojas tolerance pret pārkāpumiem un kur nepieciešama mērķēta rīcība.

Šādi dati palīdz:
– precīzāk plānot izglītojošas un preventīvas aktivitātes;
– stiprināt uzticēšanos valsts institūcijām, balstoties faktos;
– savlaicīgi identificēt jaunos riskus finanšu drošības jomā.

InnoMatrix pieeja

Mūsu pieeja ir pragmatiska. Bez spekulācijām, bez kosmētiskas “pozitīvas bildes” veidošanas. Mēs strādājam ar datiem, analizējam tos daudzslāņaini un tulkojam secinājumos, kas ir izmantojami lēmumu pieņemšanā.

Ja organizācijai ir nepieciešams pētījums, kas palīdz saprast realitāti, nevis to aizstāt ar pieņēmumiem, datu vadīta pieeja ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš.

🔗 Vairāk par mūsu projektiem un pieeju:
👉 https://www.innomatrix.org/

Kā pieņemt investīciju lēmumus, kas patiesībā virza Latvijas ekonomiku tuvāk klimatneitralitātei?

Tue, 09 Dec 2025 09:25:00 +0000

Atbilde nebūs nejaušība. Tā prasa precīzu metodoloģiju, konsekventu analīzi un skaidrus noteikumus, pēc kuriem strādāt visām iesaistītajām pusēm. Tieši to InnoMatrix ir izstrādājis Klimata un enerģētikas ministrijas pasūtītajā pētījumā par investīciju projektu ietekmes novērtēšanu uz klimatneitralitāti un klimatnoturību.

Šis projekts ir būtisks pavērsiens ne tikai klimata politikā, bet arī publisko un privāto investīciju pārvaldībā Latvijā. Tas parāda, cik svarīgi ir mērīt, nevis minēt.

Ko paveicām?

Izstrādājām pilnu, praksē izmantojamu pieeju, kas ļauj novērtēt, kā investīciju projekti ietekmē klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu un noturību pret klimata pārmaiņām. Darbs veikts vairākos posmos, izmantojot metodes, kas nodrošina daudzslāņainu skatījumu:

• Tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu analīze
• Esošo pētījumu sekundārā analīze
• 18 padziļinātās intervijas ar nozares ekspertiem
• Gadījumu izpēte – Dānijas, Zviedrijas un Vācijas administratīvās prakses
• Ekspertu diskusija par kritēriju sistēmu un piemērošanu

Šī kombinācija ļāva izveidot pamatotu un praksē pielietojamu instrumentāriju investīciju projektu izvērtēšanai.

Galvenie secinājumi, kas jāņem vērā ikvienam, kurš plāno vai vērtē investīcijas:

• Klimata aspekti ir jāintegrē projektu plānošanā agrīnā stadijā, nevis kā formālu pielikumu procesa beigās.
• Latvijā trūkst vienotas sistēmas, kā noteikt projektu ietekmi uz SEG emisijām, AER izmantošanu un CO₂ piesaisti.
• Administratīvie procesi starp institūcijām nav pietiekami saskaņoti, radot risku neprecīzai vai nepilnīgai projektu ietekmes novērtēšanai.
• Labās prakses piemēri no Ziemeļvalstīm rāda, ka skaidri kritēriji un vienots datu pamats ievērojami paātrina lēmumu pieņemšanu.
• Latvijā ir nepieciešama stiprāka projektu monitoringa sistēma, kas ļautu reāli novērtēt ieguvumus un riskus visā dzīves ciklā.
• Politikas plānošanai un investoru lēmumiem nepieciešama prognozējama, vienoti piemērota metodoloģija.

Ko radījām?

Izstrādājām Vadlīnijas, kas sniedz:

• konkrētus kritērijus, kā vērtēt investīciju projektu ietekmi uz klimatneitralitāti un klimata noturību
• priekšlikumus normatīvo aktu un institucionālo atbildību pilnveidei
• ieteikumu ieviešanas laika plānu
• SVID analīzi, kas ļauj saprast sistēmas stiprās un vājās vietas

Tas ir instruments, kas palīdz pārvērst klimata politikas mērķus īstenojamos, izmērāmos un kontrolējamos lēmumos.

InnoMatrix komandai tas ir vēl viens pierādījums tam, ka datu vadīta, analītiska pieeja spēj stiprināt valsts stratēģiskās kapacitātes.

Kā mēs patiesībā zinām, kur Latvijas veselības aprūpes sistēmai sāp visvairāk?

Tue, 09 Dec 2025 08:59:00 +0000

Atbilde nav minējumos, bet precīzā, daudzslāņainā datos balstītā analīzē – tieši tādā, kādu InnoMatrix kopā ar sadarbības partneriem ir īstenojis Nacionālā veselības dienesta projektā par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības uzlabošanu.

Šis pētījums ir viens no pēdējo gadu apjomīgākajiem un metodoloģiski spēcīgākajiem vērtējumiem Latvijā, un tas ļauj politikas veidotājiem rīkoties nevis intuitīvi, bet pamatojoties uz skaidri izmērāmiem faktiem.

Mūsu pienesums projektu īstenojot:

• Sekundāro un lielo datu analīze un vizualizācija – kartējām SAVA pakalpojumu pieejamību, identificējot teritorijas ar sistēmiskām neatbilstībām un nākotnes riskiem.
• Kvantitatīvās aptaujas (CAPI, CAWI) – vairāk nekā 6100 iedzīvotāju, 325 organizācijas un 1699 ārsti speciālisti. Šāds tvērums Latvijā ir unikāls un ļauj redzēt reālo situāciju bez ilūzijām.
• Delfi ekspertu aptauja divās kārtās – ļāva modelēt iespējamos attīstības scenārijus līdz pat 10 gadu perspektīvai.
• Fokusa grupu diskusijas – lai skaidri izprastu pakalpojumu saņēmēju un sniedzēju pieredzi, spriedzi un vajadzības.

Ko tas dod Latvijai?
Iegūts detalizēts priekšstats par SAVA sistēmas vājajiem posmiem, cilvēkresursu un tehnoloģiju kapacitāti, kā arī prognozēm 3, 5, 7 un 10 gadu griezumos. Mūsu komandas darbs ir pamats argumentētām, praktiski īstenojamām rekomendācijām, kas jau tuvākajos gados var uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību visā valstī.

InnoMatrix būtība ir aprēķināta izaugsme – datu vadīta pieeja, kas palīdz organizācijām pieņemt drošākus lēmumus. Lepojamies, ka mūsu metodoloģiskais ieguldījums palīdz stiprināt Latvijas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju.

Kā dati kļūst par produktu? Innomatrix pieredze mobilitātes datu komercializācijas stratēģijas izstrādē

Tue, 09 Dec 2025 08:45:00 +0000

Dati paši par sevi nav produkts. Par produktu tie kļūst tikai tad, kad ir skaidrs kurš tos izmantos, kādā veidā, un kādu problēmu tie atrisina. Tieši šo jautājumu risinājām, izstrādājot mobilitātes datu produkta komercializācijas stratēģiju sadarbībā ar LMT.

Projekta mērķis bija identificēt tirgus potenciālu, reālos lietojuma gadījumus un attīstības scenārijus, kuros mobilitātes dati var kļūt par pievienotās vērtības pakalpojumu gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Lai nonāktu pie pamatota rezultāta, izmantojām vairākas metodes:

jauktā izpētes pieeja – nozarē notiekošo tendenču un starptautiskās prakses analīze;
mērķētas intervijas ar ekspertiem, potenciālajiem lietotājiem un pasūtītāja pārstāvjiem;
konkurences un regulējuma analīze, t. sk. privātuma un datu drošības prasības;
produktscenāriju un komercializācijas soļu definēšana, izveidojot skaidru ceļa karti no idejas līdz tirgum.

Gala rezultāts ir strukturēts stratēģiskais materiāls, kas palīdz plānot tehniskās specifikācijas, pilotprojektus un tirgus pozicionēšanu. Tas sniedz uzņēmumam stabilu pamatu lēmumiem, nepubliskojot komerciāli sensitīvu informāciju.

Šādi projekti parāda, ka datu produkti prasa ne tikai tehnoloģiju, bet arī precīzu tirgus loģiku, izpratni par klientu vajadzībām un drosmi veidot jaunas vērtību ķēdes.

Ja jūsu organizācija meklē ceļu, kā no datiem izveidot dzīvotspējīgu pakalpojumu, Innomatrix komanda ir gatava palīdzēt.

Latvijas bio liellopu gaļa Vācijas tirgū? Mēs esam soli tuvāk atbildei

Tue, 09 Dec 2025 08:40:00 +0000

Innomatrix ir noslēgusi izpēti, kas palīdzēja vērtēt Latvijas bio liellopu gaļas zīmola Bionatürlich potenciālu Vācijas B2C e-komercijas vidē. Vācu patērētājs ir prasīgs, bet tirgus nav slēgts jauniem spēlētājiem, ja tie spēj pierādīt kvalitāti, izcelsmi un uzticamību. Mēs pārbaudījām, cik tālu šis ceļš ir ejams Latvijas produktam.

Izpētes laikā kartējām tiešsaistes pircēju uzvedību, uzticēšanās faktorus un prasības produktam, piegādei un komunikācijai. Kombinējot sekundāro avotu analīzi ar mērķētām intervijām, ieguvām realitātē balstītu skatījumu uz to, kurās Vācijas reģionos un kādos kanālos Latvijas bio gaļai būtu vislielākais potenciāls.

Mūsu komandas sagatavotais materiāls ir koncentrēts analītisks pamats stratēģiskiem lēmumiem. Tas orientēts uz e-komercijas B2C vidi un paredzēts uzņēmumu vadītājiem, kas vēlas saprast, kā strukturēti un pamatoti vērtēt iziešanu uz eksportu. Bez spekulācijām, bez komerciālās informācijas atklāšanas tikai skaidrs tirgus signālu un datu kopums, kas palīdz rīkoties ar pārliecību.

Izpētes periods 2025. gada jūnijs līdz septembris.

LU diskutē par reģionālā monitoringa attīstības iespējām un Vidzemes inovāciju potenciālu

Thu, 20 Feb 2025 06:42:00 +0000

2025. gada 30. janvārī Latvijas Universitātes 83. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros notika sekcija “Mārketings un inovācijas”, kurā tika analizētas inovatīvas reģionālās ekonomikas monitoringa sistēmas izstrādes iespējas. Diskusijas mērķis bija izstrādāt konkrētus priekšlikumus un ieteikumus Vidzemes ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus stiprinot reģiona pārvaldību globālā kontekstā.

Sekcija "Mārketings un inovācijas" pulcēja vairāk nekā 30 pētnieku, pieredzējušu uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, kuri aktīvi diskutēja par reģiona attīstības stratēģijām. Diskusijas ne tikai veicināja starpdisciplināru zināšanu apmaiņu, bet arī nodrošināja jaunus virzienus, ieteikumus un piemērus, kā vēl vairāk sekmēt Vidzemes ilgtspējīgu izaugsmi. Tika piedāvāti praktiski risinājumi, kuru pamatā ir starptautiski atzīti piemēri un dziļa izpratne par reģionālajām īpatnībām.

"Mūsdienu reģionālās attīstības izaicinājumi prasa datu vadītu pieeju, kas balstīta uz starptautisku pieredzi un vietējām vajadzībām. Diskusijās uzsvērām ne tikai reģionālās ekonomikas monitoringa nozīmi, bet arī nepieciešamību stiprināt sadarbību starp akadēmiskajām institūcijām, uzņēmumiem un sabiedrību, lai Vidzeme kļūtu par ilgtspējīgas attīstības un inovāciju paraugu Baltijā," norāda konferences sekcijas vadītāja prof. Anda Batraga.

Diskusijās tika akcentētas starptautiskās pieredzes pielāgošanas iespējas. Somijas viedās specializācijas stratēģijas un digitālās platformas, piemēram, Helsinku "Growth Engine", tika izcelta kā paraugs datu pārskatāmībai un reāllaika analīzei. Vācijas klasteru pieeja, īpaši bioekonomikas, kokapstrādes, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas sektoros, piedāvā modeli, kas sekmē sadarbību starp pētniecības institūcijām un uzņēmumiem. Kanādas reģionālās attīstības aģentūru pieredze nodrošina efektīvu investīciju piesaisti un atvērto datu pārvaldību, veicinot stratēģisku plānošanu.

Ekspertu būtiskākie ieteikumi un atziņas saistāmas ar nepieciešamību attīstīt reģionālo ekonomiku monitoringa sistēmu, kas balstīta digitālos risinājumos un precīzā datu analīzē, lai palīdzētu identificēt reģiona attīstības iespējas un izaicinājumus. Diskusijā tika uzsvērta nepieciešamība veicināt uzņēmumu, pētniecības institūciju un pašvaldību sadarbību, izmantojot klasteru modeļus, kas apvieno resursus un spējas, lai radītu augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, kā arī padziļināt tīklu un sadarbības analīzi, lai identificētu mijiedarbību starp uzņēmumiem, piegādātājiem un klientiem, nodrošinot labāku izpratni par reģionālās ekonomikas dinamiku un jaunu sadarbības iespēju potenciālu.

"Apvārsnis Eiropa" programmas "PoliRuralPlus” projekta ietvaros gūtie rezultāti ne tikai atbalsta Vidzemes reģiona attīstību, bet arī iezīmē jaunas perspektīvas reģionālajai ekonomikai visā Eiropā. Šādas iniciatīvas ir apliecinājums tam, ka starptautiskās zinātniskās sadarbības rezultāti var būtiski veicināt reģionālās pārvaldības kvalitāti un ilgtspējīgu izaugsmi.

Attēls: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitāte.

Latvijas Universitāte veic sabiedriskās domas aptauju par sabiedrības saliedētības vektoriem sadarbībā ar InnoMatrix

Fri, 24 Jan 2025 11:11:00 +0000

24.01.2025.

Latvijas Universitāte sadarbībā ar uzņēmumu InnoMatrix uzsāk jaunu projektu – sabiedriskās domas aptauju Valsts pētījumu programmas (VPP) ietvaros. Projekts ir daļa no programmas "Sabiedrības saliedētības vektori: no saliedētības ap valstsnāciju uz saliedēto pilsonisko kopienu valsts, sabiedrības un indivīdu drošības labā (2024–2025)" un tiek īstenots ar mērķi sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas sabiedrības saliedētības procesā.

Sabiedriskās domas aptaujas mērķis ir veicināt dziļāku izpratni par sabiedrības viedokļiem un noskaņojumu par dažādiem saliedētības aspektiem. Aptauja aptvers plašu respondentu loku visā Latvijā, iekļaujot 2000 iedzīvotājus vecumā no 18 gadiem. Aptauja tiks veikta, izmantojot gan tiešās intervijas, gan tiešsaistes metodes, nodrošinot reprezentatīvus un uzticamus datus.

Projekta pasūtītājs ir Latvijas Universitāte, bet izpildītājs – uzņēmums InnoMatrix, kas ir atzīts par ekspertu datu vākšanā un analīzē. Uzņēmums nodrošinās kvalitatīvu aptaujas metodoloģiju, stingrus kvalitātes kontroles mehānismus un detalizētu datu analīzi, kas palīdzēs pieņemt uz faktiem balstītus lēmumus.

Projekts izceļas ar augstām kvalitātes prasībām un inovatīvu pieeju. Aptauja tiks veikta, ievērojot vispārpieņemtos zinātniskos standartus, tostarp nejaušās izlases metodoloģiju un precīzu datu svarošanu. Izlase tiks stratificēta, lai pārstāvētu visus Latvijas reģionus – Rīgu, Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali.

Projekta gaitā tiks izmantoti moderni datu vākšanas rīki, un īpaša uzmanība tiks pievērsta iedzīvotāju iesaistei un datu aizsardzībai, ievērojot gan nacionālās, gan Eiropas datu aizsardzības regulas.

Projekta rezultātā tiks iegūta padziļināta informācija par Latvijas sabiedrības attieksmēm, kas palīdzēs veidot sabiedrības saliedētības veicināšanas politikas un stratēģijas. Paredzams, ka projekts veicinās iekļaujošākas sabiedrības veidošanu un sniegs jaunu perspektīvu sabiedriskajās debatēs par pilsonisko līdzdalību un valsts attīstību.

Sabiedriskās domas aptauja ir daļa no Valsts pētījumu programmas projekta "Sabiedrības saliedētības vektori", kuru atbalsta Latvijas Universitāte. Projekts tiek īstenots no 2024. gada un būs būtisks solis ceļā uz vienotāku un saliedētāku Latvijas sabiedrību.

Papildu informācijai:

Līga Brasliņa, liga@innomatrix.org

Attēls no brīvpieejas datubāzes "Pexels"